Sirds telpas atvēršana nav tikai skaista metafora, tā ir patiesi transformējoša iekšēja darbība. Atverot sirdi mēs sākam just dziļāku saikni ar sevi, citiem un pasauli kopumā. Tā rada telpu mīlestībai, pieņemšanai un empātijai - tādām kvalitātēm, kas vieno un dziedē.

Mēs bieži dzīvojam ar prātu, nevis sirdi, lai sevi pasargātu, lai būtu drošībā. Bet sirdī ir spēks būt ievainojamam - un tieši šajā ievainojamībā slēpjas īstais spēks un autentiskums.

Mūsu sirdī bieži tiek noglabātas mūsu emocionālās traumas. Kad mēs to atveram - apzināti un saudzīgi - sākas dziedināšanas process, kurā mīlestība sāk plūst tur, kur agrāk bija sāpes un nejūtīgums. Dziedinot sevi, savu sirdi, mēs ļaujam mūsu dzīvē ieplūst jaunām iespējām, jaunām sajūtām, jaunām pieredzēm, kas paver plašākus mūsu dzīves horizontus. Sajust, izjust un izbaudīt.

Mēs dzīvojam pasaulē, kur dominē un valda "darīt", bet Sirds telpa šim "darīt" veido pievienoto vērtību ar "būt" kvalitāti. Tā palīdz būt mierīgam un pieņemošam, klātesošam, - vienlaikus nezaudējot fokusu uz vēlamo mērķi, virzību un nodomu.